Kad ir svarīgi nepalikt vienam

Ir tēmas, par kurām nav pieņemts runāt skaļi. Viena no tām ir atvadīšanās no tuviniekiem. Taču dzīve ir iekārtota tā, ka agrāk vai vēlāk ar to saskaras katra ģimene.

Šādos brīžos cilvēkam ir vajadzīgs ne tik daudz “pakalpojums”, cik miers un pārliecība, ka viss tiks izdarīts pareizi — bez steigas un liekām raizēm.

Rīgā daudzi pazīst apbedīšanas biroju Karals — tas darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Tomēr visbiežāk cilvēki par to uzzina nevis no reklāmas, bet pēc paziņu ieteikuma.

“Kad nomira mans vīrs, es biju pilnīgi apjukusi. Es nesapratu, kam zvanīt un ko darīt,” stāsta Marina, 66 gadi. “Karals darbinieki ar mani runāja mierīgi un cilvēcīgi. Tas tajā brīdī ļoti palīdzēja.”

Biroja darbinieki uzņemas visas formalitātes — no dokumentu noformēšanas līdz atvadīšanās organizēšanai. Tuviniekiem tas nozīmē vienu: ir iespējams mierīgi atvadīties no mīļā cilvēka, neskrienot pa iestādēm.

“Mums palīdzēja izvēlēties visu nepieciešamo, izskaidroja, kādas ir iespējas, un neko neuzspieda,” saka Igors, kurš nesen apbedīja savu mammu. “Atvadīšanās noritēja cieņpilni un mierīgi.”

Svarīgi ir arī tas, ka Karals saprot — situācijas mēdz būt dažādas. Ne visiem ir lieli uzkrājumi, taču ikviens vēlas pavadīt tuvinieku ar cieņu.

“Man godīgi pateica, ka var saņemt valsts atbalstu un kādi varianti ir piemēroti manām iespējām,” atceras Ilona, 57 gadi. “Tas bija ļoti svarīgi.”

Šādi stāsti reti nonāk virsrakstos, taču tieši no tiem veidojas īsta uzticēšanās. Kad blakus ir cilvēki, kuri nesteidzina, nespiež un izturas ar cieņu, zaudējumu pārdzīvot kļūst nedaudz vieglāk.

Reizēm pats svarīgākais ir zināt, ka grūtā brīdī tu nepaliksi viens.