Apbedīšanas tradīcijas, kā arī izpratne par to, kā jāizturas tuvinieka nāves gadījumā, atšķiras dažādās kultūrās un pat vienas ģimenes ietvaros. Tomēr pastāv zināma etiķete un uzvedības protokols, kā izturēties bēru ceremonijā, kā arī saņemot ziņu par kāda pazīstama cilvēka, kolēģim vai draugam tuva cilvēku aiziešanu. Lai nesajustos neveikli, saņemot šādu ziņu vai piedaloties bēru ceremonijā, ir dažas vispārpieņemtas uzvedības normas, kuras ievērojot, būsiet cieņpilni izturējusies šajā situācijā.
Tuvinieka zaudējums nav situācija, kuru kāds gaidītu. Tas vienmēr pārsteidz nesagatavotus. Zaudējot tuvu cilvēku, pienākas paziņot visiem, kurus mēs vēlamies redzēt bērēs. Saņemot šādu ziņu, savukārt ir pieņemts izteikt līdzjūtību. Nedomājiet, ka nedrīkst runāt ar tuviniekiem par aizgājēju. Tuvinieki bieži jūt lielu nepieciešamību ar kādu runāt un tikt skaidrībā par savām iekšējām sajūtām. Saruna viņiem palīdz pārciest saņemto emocionālo triecienu.
Ja esat tuvs draugs cilvēkam, kas piedzīvojis zaudējumu, esiet atbalsts! Zaudējuma brīdī palicējam ir grūti saglabāt mieru un domāt racionāli. Esiet klāt ne vien emocionāli, bet iespēju robežās, ievērojot diskrētumu, palīdziet ar bēru organizēšanu, atgādinot, kas jādara. Lai to spētu, katram jāiepazīstas ar to, kas šādos gadījumos ir jādara.Ir jāzvana apbedīšanas birojam. Tā darbinieki varēs izstāstīt, kādi jautājumi kārtojami:
Bēres, pirmkārt, ir privāts ģimenes notikums. Tuvinieki paziņo darba kolēģiem, vai tiks organizētas bēres plašākā cilvēku lokā vai tikai tuvinieku lokā. Ja pirms tam aizgājējs izteicis jebkādu vēlēšanos par savām bērēm, tad tas ir jāņem vērā un jāizpilda.
Ja bēru ceremonija ir oficiāla rakstura, tad aizgājēja radinieki stāv pa kreisi no viņa (skatoties no galvgaļa puses) un oficiālie pārstāvji – labajā pusē. Vainagu nolikšanas laikā drīkst nolasīt tekstu uz sēru lentas. Ja netiek teikta atvadu runa, tad pēc vainaga nolikšanas dažas sekundes jāuzkavējas pie kapa, izrādot cieņu aizgājējam ar klusuma brīdi un paklanīšanos (galvas mājienu) tuviniekiem, pēc tam aizejot.
Jāatceras, ka, lai kādas būtu jūsu puses paražas vai individuālā gaume, atvadu ceremonija tomēr pirmkārt ir domāta mirušā piemiņai, tādēļ jāņem vērā, ko būtu gribējis aizgājējs, nevis palicēji. Atpakaļ