Apbedīšanas urnas un biournas no 70€

Urna Bios Urn ir ekoloģiski tīrs konteiners, kas izgatavots no materiāliem, kas bioloģiski sadalās: kokosriekstu čaumalas, kūdras un celulozes. Urnu veido divas kapsulas – augšpusē atrodas barošanās vide topošajam kokam un sēklām. Savukārt apakšējā kapsulā ievieto mirušā pelnus. Augšējā kapsula aizsargā sēklas un nodrošina tām efektīvu dīgšanu. Kad dzinums kļūst pietiekami stiprs, saknes iziet cauri kapsulas apakšējai sienai, sasniedzot pīšļus. Bio-urnas sadalīšanās brīdī, nākamā koka saknes ir pietiekami stipras, lai turpinātu dzīvot patstāvīgi dabas augsnē.

Jāatzīmē, ka, lai nodrošinātu sēklu veiksmīgu izaugšanu, ir jāsajauc komponenti, kas atrodas augšējā kapsulā ar tās vietas augsni, kur turpmāk vēlētos redzēt koku, un tikai pēc tam ievietot urnu zemē. Cilvēki, kuri vēlas apglabāt tuvāko cilvēku vai mājdzīvnieku šādā veidā, var izvēlēties koka šķirni, kurā ar laiku transformēsies mirušā pelni. Tas var būt ozols, priede, kļava vai jebkurš cits koks vai augs. Sekmīgai sēklu attīstībai labāk izvēlēties koku, kas raksturīgs Baltijas klimatam un vietējiem dabas apstākļiem. Jāatzīmē, ka Rīgas krematorija ir vienīgā Latvijā un Lietuvā, daži krematoriji ir arī Igaunijā. Iespējams, ka tas apzīmē, ka šis pakalpojums nav pārāk pieprasīts.

Tomēr jāatzīmē, ka kremācijas popularitāte ar katru gadu pieaug – to var redzēt, ņemot vērā attiecīgo pieprasījumu skaitu, kas nonāk mūsu uzņēmumā. 2014. gadā Rīgā tika kremēti ap 2500 cilvēku. Pēc katras kremācijas, saskaņā ar procedūru, tuviniekiem izsniedz kapsulu ar mirušā pelniem. Un tad cilvēkiem rodas pārdomas – ko darīt ar saņemto kapsulu? Klasiskais variants ir kapsulas apbedīšana kapsētā, bet vispirms jāiegādājas apbedījuma vieta (ja tā jau nav) un jāapmaksā kapa vietas izrakšana. Rakšanas pakalpojumi izmaksās aptuveni 40 eiro.

Turklāt jāsaprot, ka, aprokot pelnus, kas atrodas kremācijas urnā, jūs tos “ieslogiet” uz mūžību, jo urna ir metāliska. Turklāt, ja pēc gadiem rodas nepieciešamība apbedīt citu mirušo apbedījuma vietā, kur apbedīta urna ar pelniem (tas ir atļauts ar likumu), mirušā pīšļus nāksies “traucēt”, pārnesot tos uz citu vietu. Turklāt nav izslēgts, ka ja šāda vajadzība varētu rasties mirušā un kremētā cilvēka radinieki vairs nebūs dzīvi, un konteinera apbedīšanas vieta ar pelniem piederēs citiem cilvēkiem. Un tad metāla urnas liktenis var būt bēdīgs.

Otrs urnas ar pelniem apglabāšanas variants ir kolumbārijs, speciāla urnu krātuve ar pelniem pēc kremācijas. Šis apglabāšanas veids ir izplatīts Eiropā. Turklāt nereti par urnas glabāšanu kolumbārijā ir nepieciešams katru gadu maksāt, kas var kļūt par atbildīgu uzdevumu jums un apgrūtinājumu jūsu budžetam. Tāpēc, atgriežoties pie jautājuma par produkta Bios Urn piedāvāšanu vietējiem patērētājiem, jāatzīmē, ka biourna ir cienījama alternatīva mirušo klasiskajai apbedīšanai un metāla kapsulu apglabāšanai ar pelniem.

Padomājiet - pagājušajā gadā Rīgas kapos tika apraktas ap 700 metāla kapsulas ar pelniem – tas ir tikai gada laikā! Atrodoties zem zemes, metāls nerada labvēlīgu ietekmi uz augsni un apkārtējo vidi. Atšķirībā no klasiskās kremācijas kapsulas, Bios Urn simts procentīgi sastāv no biosadalāmiem materiāliem, kas garantē šīs apglabāšanas metodes augsto ekoloģiskumu. Bios-urnai nav noilguma termiņa, tāpēc varat to iegādāties un uzglabāt ilgu laiku. Jūs varat arī pārnest pelnus kas glabājas metāla kapsulā uz bio-urnu,– tas nav šķērslis sēklu izaudzēšanai un koka piedzimšanai. Runājot par apbedīšanas estētiku – varbūt labāk, lai atmiņas par tuviniekiem dzīvo zaļos ziedošos kokos, nevis nogrimst pelēkajā aukstajā akmenī vai metālā. Iespējams, ka Bios Urn ideja nav paredzēta visiem, taču, ja meklējat skaistu un draudzīgu attiecībā pret apkārtējo vidi apglabāšanas metodi, Bios Urn var būt domāta jums.